Āzijas virtuves būtiska pamatsastāvdaļa ir ne tikai kokosriekstu piens, nūdeles, sojas mērce, bet arī dažādās garšvielas un augi, kuru pievienošana ēdienam sniedz neatkārtojamu garšu, paužSanta Maria mazumtirdzniecības mārketinga vadītājaLatvijā Inga Auziņa.

“Āzijas ēdienu popularitāte Baltijas valstīs – arī Latvijā, pieaug. Cilvēkiem aizvien vairāk ceļojot uz šodien tik populāriem galamērķiem kā Taizeme, Malaizija, Indonēzija u.c., viņi iepazīst turienes ēdienus, vēlas tos pagatavot arī mājās. Āzijas virtuve ir salīdzinoši veselīga, un internetā pieejamas ļoti dažādas receptes, no kurām īpaši populāra ir Tom Kha un Ramen zupa, Pad Thai u.c. To gatavošanas procesā var izmantot atsevišķas garšvielas, bet daudz tipiskāku garšu izdodas iegūt, ja pievieno Āzijas garšvielu maisījumus. Ne velti pārtikas tehnologi ir ieguldījuši lielu darbu, lai precīzās devās iepakojumā panāktu katras garšvielas vajadzīgo daudzumu, kas ēdienam liek garšot tieši tāpat kā kādā no Āzijas valstīm. To sastāvā ir ingvers, koriandrs, citronzāle, ķiploki, kafīra laima lapas, ananāsi, sīpoli u.c. Daļu no Āzijas ēdieniem vajadzīgajām garšvielām Latvijā atsevišķi pat nevar iegādāties,” pieredzē dalās Santa Maria mazumtirdzniecības mārketinga vadītāja Latvijā Inga Auziņa.

Ingvers

Ingvers ir lekns, daudzgadīgs tropu augs ar taisniem lapu dzinumiem, kas var sasniegt 1,2 m garumu. Ingveru kaltē krāsnīs, jo tādējādi tiek panākta laba garša un krāsa. Pēc tam ingveru apstrādā un samaļ – nepieciešamas speciālas iekārtas, jo ingvers ir ļoti šķiedrains. Mūsdienās ingveru audzē galvenokārt Indijā un Ķīnā. Tieši Ķīnā audzētajam ingveram piemīt izteiksmīgas citrusaugļu notis. Tam ir arī patīkami salda garša. Āzijas virtuvē ingveru kombinē ar citrusaugļiem, īpaši ar laimu. Piemēram, sildošās zupas var padarīt asākas tieši ar maltu ingveru. Savukārt Āzijas garšvielas vistas vok ēdienam piešķir aromātu un saturu, jo saldā ingvera garša ar ķiploku, koriandra lapām un svaigu citronzāli veido vidēja asuma garšas kombināciju. Ingveru pievieno arī dažādiem dzērieniem.

Sojas un citas mērces

Āzijas virtuvē izmanto ne tikai klasisko tumšo sojas mērci. Sojas un saldā čili kombinācija ir viegls un ierasts veids, kā vok ēdienam piešķirt Āzijas virtuvei raksturīgo garšu. Tā ir kombinācija, kurā saldais čili harmoniski saskan ar sāļo soju. Vokpannā var ļoti vienkārši pagatavot vistas gaļu un savus iecienītākos dārzeņus kopā ar kādu no mērcēm. Arī asā Āzijas vok mērce ar soju un saldo čili ir vienkāršākā kombinācija, gatavojot voku mājās, un labi sader ar vistu, cūkgaļu, zivīm, garnelēm. Āzijas vok mērcē savienotas austeres, veidojot sojas, ķiploka un austeru mērces maisījumu. Sweet Chili klasiskā čili mērce ir labs veids, kā papildināt ēdienu vai ātri piešķirt eksotisku Āzijas garšu jebkurai maltītei. To var gan pārliet jau gatavam ēdienam, gan izmantot kā sastāvdaļu gatavojot. Tā piešķir ēdienam līdzsvarotu asu un saldu garšu.

Kokosriekstu piens

Liela daļa Āzijas virtuves ēdienu ir gatavojami ar kokosriekstu pienu. Tas ir izgatavots no svaigi novāktiem kokosriekstiem, un ar augstu kvalitāti – bagātīgu, nedaudz saldu garšu izceļas, piemēram, Šrilankā, Taizemē, Malaizijā audzētie kokosrieksti. Kokosriekstu koks jeb palma ražu sāk dot pēc trīs gadiem, bet pilnu ražas potenciālu sasniedz 10 gados. Interesanti, ka būtībā kokosriekstu palmās izaug kauleņi, nevis rieksti. Kokosriekstu pienu gatavo no nobriedušiem kokosriekstiem, izspiežot balto kokosriekstu mīkstumu, lai iegūtu smalku, aromātisku šķidrumu, ko sauc par kokosriekstu ekstraktu. Pēc tam kokosriekstu ekstraktu sajauc ar kokosriekstos esošo ūdeni, lai iegūtu precīzi pareizo tekstūru un tauku saturu. 

Foto: Santa Maria publicitātes