Bez cukura mūsdienu pasaules ikdiena ir diezgan neiedomājama. Šeit neiztirzāsim gadījumus, kad organisms pēc ārstu ieteikuma nedrīkst uzņemt cukuru. 100 gramu baltā cukura enerģētiskā vērtība esot 387 kcal. 50% no cilvēka enerģijas nodrošina tieši cukurs, tas ātri paaugstina cilvēka enerģiju, darba spējas, labvēlīgi iedarbojas uz Centrālo nervu sistēmu. Tomēr jāuzmanās, lai cukuru nelietotu par daudz, gan pieberot pie tējas, kafijas, gan desertos, cepumos, kūkās un citos saldumos. Aptaukošanās ir tikai viens no draudiem, ar ko var nākties cīnīties pēc ilgstoša pārlieku liela cukura patēriņa.

Pirmās ziņas par saldo medu, ko iegūst bez bitēm, rakstos parādījušās jau vairāk nekā 300 gadus pirms Kristus, sākotnēji Indijā, tad Ķīnā jaunatklājums bija saldās niedres jeb cukurniedres(graudzāļu dzimtas augs), vēsta Latviešu konversācijas vārdnīca. Līdz pat 19. gadsimta sākumam cukurniedres bija galvenais augs, no kā ieguva cukuru. 17. -18. gadsimtā Eiropā uzsāka cukura attīrīšanu jeb rafinēšanu. Tas bija dārgs prieks, un cukurs kļuva lētāks tikai tad, kad Eiropā sāka ražot cukuru no vietējām cukurbietēm. Cukura esamību tajā atklāja 1605. gadā. Sākās cukurbiešu uzvaras gājiens, tās izspieda cukurniedru cukuru, un 20. gadsimta sākumā cukurbiešu cukuru spēja jau pat eksportēt uz Indiju un Ameriku. Pirmā Pasaules kara laikā cukurbiešu audzēšana samazinājās, atsevišķās valstīs to pavisam pārtrauca.

Kā Cukursaldi.lv noskaidroja Latviešu konversācijas vārdnīcā, jau 1927. gadā Latvijā pārstrādātām cukurbietēm bija augstāks cukura daudzums (17%) nekā vidēji citviet Eiropā(16%).

Arī Latvijā plaši sāka audzēt cukurbietes. Latvijas brīvvalsts laikā toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis atgādinājis tautai, ka dienā jāapēd pa trim tējkarotēm cukura – par katru no Jēkabpils(sākotnēji Krustpils cukurfabrika), Jelgavas un Liepājas cukurfabrikām vienu. Padomju gadus un vēl atjaunotās Latvijas sākuma gadus tās vēl izturēja. Laukos, jo īpaši Zemgalē, cukurbiešu audzēšana bija nopietns rūpals, rudenī to kravu straumes plūda uz šīm pilsētām. Tā kā cukurbietēs 17% no sastāva ir cukura, ražošanas procesā cukuru atdalīja, balināja. Pārpalikumus – melasi vai spraukumus, piemēram, izbaroja mājlopiem.

Par ārzemju cukuru, kur nu vēl citādi iegūto, piemēram, cukurniedru cukuru izlasījām kādos izglītojošos rakstos un pasmaidījām – labi, ka paši ražojam. Piemēram, kopumā pasaulē divas trešdaļas saražo no cukurniedrēm, bet vienu trešdaļu no cukurbietēm. Tagad gan Jēkabpils, Jelgavas, gan Liepājas cukurfabrikas likvidētas. Latvijai nav Eiropas Savienības piešķirto kvotu cukurbiešu audzēšanai. Vai tādēļ dzīvojam bez cukura? Nē! Bet aizvien politiķu, lauksaimnieku un citu uzņēmēju aprindās uzvirmo pa diskusijai, ja nu tomēr cukurfabriku likvidācija un cukurbiešu audzēšanas apstādināšana bija kļūda, ja nu tomēr var vēl ko atjaunot? Tikmēr kaimiņi Lietuvā ražo cukuru. It kā tuvāk Dienvidiem, it kā cukura saturs cukurbietēs tādēļ augstāks…

Bet Latvijā patērējam importa cukuru. Pie visa ātri pierod, arī pie importa cukura.