Meža zemenes

11.septembrī, pulksten 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros (Jūrmalā), J.Pliekšāna ielā 5/7 par godu Raiņa dzimšanas dienai iecerēta ievārījuma vārīšana – ieeja 100 g cukura.

Šajā dienā viņa dārzā vārīs ievārījumu – katlā uz ugunskura smaržos un burbuļos aizgājušās vasaras sveicieni, bet dzejnieki Lija Brīdaka un Knuts Skujenieks būs atsaucīgi atbildētāji dzimšanas dienas svinētāju jautājumiem, informē pasākuma organizatori. Neizpaliks gan Raiņa, gan L.Brīdakas un K. Skujenieka dzeja.

Pēc sarīkojuma katrs varēs nogaršot ievārījumu, kas vārīts Raiņa 147. dzimšanas dienā viņa vasarnīcā, jo ievārījums bija īpašs gardums Rainim. Slobodskā dzejnieks staigā pa mežu un redz meža zemenes ziedam, 1901.gada 21.jūnijā viņš Aspazijai raksta: “Drīz, pēc pāris nedēļām, kad ienāksies zemenītes, tiks ievārīts ievārījums…” 1902.gada 9.jūlija vēstulē Rainis raksta, ka ievārījis 10 mārciņas kauleņu un 5 mārciņas meža zemeņu ievārījuma. 1902.gada 26.jūlijā Rainis Aspazijai raksta: “šodien atkal vārīts ievārījums, avenes, iznāca pavisam labs, rīt vēl avenes, tad puslīdz būs vajadzīgais daudzums, ja tad vēl atradīsies lielās zemenes, tad ievārīšu vēl arī tās.”

Rainim, spriežot pēc vēstulēm, patika vārīt ievārījumu, patika šis process, kad vasaras smaržas virmo visapkārt un saldums krājas podos un podiņos. 1902.gada 28.jūlijā viņš Aspazijai ziņo: “Ievārījumi tagad ir ievārīti par 17 rubļiem, tomēr podiņu nav visai daudz. Es izdarīju muļķīgi, paņēmu par daudz cukura- pa 1 ½ mārciņas uz 1 mārciņu ogu…”

Ievārījuma vārīšanas process līdzinās dzejas tapšanai – kāda daļa pasaules tiek saglabāta koncentrētā veidā, īpaši patīkami, ka šis veids ir salds un gards, kad visa trimdas dzīve apkārt viena vienīga rūgtuma pilna.

Pasākuma organizatori aicina: “Un arī kādā Aspazijas dzejolī ir rindiņas “…rūgtā dzīve dzer no saldās dzejas…” Aizmirsīsim vērmeļaino rūgtumu, kas mūsos krājies, un kopā sagādāsim sev dažus saldus mirkļus, jo arī ieeja ir – 100 g cukura.”